Tas ir viņš,
šis raibais tauriņš
uz mana pleca
un nu jau manos matos
pārlidoja, gluži vai pārleca
un tad uz tavas auss -
nu pilns ir cerību kauss
negaidīti pielijis-
šis nebēdnīgais taurenis
mūs abus nedalīti aplaimojis;
un kā es uz Tevi paskatos,
tā viņš nolaižas virs Tava plaksta,
šķiet neredzamu vēsti raksta,
ar neatraisāmu un netaustāmu saiti
mūs abus kopā veikli sasaistījis :
nu mēs slimojam ar vienu kaiti-
Neizārstējamu,
jo esam vienoti ar dabu.
Lūk, tas ir viņš!
Šis nebēdnis, raibais taurenis
no dabas radies,
pie mums nācis. |