Par sevi
Ak, tu vējiņ, draiskais draudziņ
Palaid mani, nedzen mājup
Mēnestiņš, tas sargās mani
Zvaigznes gaišu ceļu rādīs
Vakars jauks un ļoti rāms
Māna laukā, viltnieks tāds
Klīstu es pa ielām viena
Spožās laternas ir pavadoņi mani
Jūtos tā kā burvja tīklos
Nav,kas sarauj, saplēš tos
Nesapratu pat, kur gāju
Kurpēs jūtu, salst man kājas
Stāvu es pie jūras kāpām
Jūras ūdens smeļās kurpēs
Debess raud un es tām līdzi
Ir vēl kāds, kas viens tu klīsti
Maldos svešā zemē viena
Draugi-māja, četras sienas
Mīļotais uz baltas lapas
Top no burtiem, pēc tam vārdiem. |