 (www.feini.lv) |
| Aleksandrs Leicers : Divas baltas sveces (20 rindiņas) |
| Mēs izdegām, bet mūsu sveķi vēl pilēs. Kā mīlējām mēs, vairs nemīlēs. Silti un stipri, un bez vārdiem, Strauji un augsti, pa diviem stāviem. Muļķi divi, kā mums tādiem Vispār ticēt otra vārdiem? Mēs neticējām - mēs mīlējām. Taču mīla izirst kārtējā vainā, Top mazāka un ātrāka, kā kadrs ainā. Mūsu atmiņas izgaisīs laika gaitā, Un mūsu uguns tiks pārvērsta mūžīgā tvaikā. Tu nedomāji, ka mani pazini, Es nedomāju, ka tu varēji. Viņi domāja, ka esam nolemti, Un tieši tas mūs kopā turēja Stiprinieki un Muļķītes, Un viņu visu dvēseles, Roku rokā stāvēs, Kamēr mīlā izkūpēs. Kā divas baltas sveces. |
| (11.08.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |