 (www.feini.lv) |
| Gunta : Es |
| Manī viegli bēdām iepūžņoties, Kā skudru pūznis tās sev māju ceļ Pa vienai asariņai zemē salasītai Skumju skudras ātri projām veļ. Ir brīži, kad es laimes pļavā topu Un prieka bites manos ziedos dūc Vācot nektāru tās čalodamas laižas cauri sārtiem labsajūtas mākoņiem. Kad dusmu trauks līdz augšai piepildījies Vētrā pārvēršas mans egoisma gars Tad zibeņi un krusas vārdi jaucas Un melni mākoņi virs citu galvām tumst. Bet tomēr maza meitene es esmu Ar gaišām bizēm pāri pleciņiem Man visa dzīve margrietiņas ziedā Un pašā vidū saules staru spīts. |
| (17.08.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |