 (www.feini.lv) |
| Aleksandrs Leicers : Domas dušā (42 rindiņas) |
| Duša ir vislabākā lieta, Tā ir vieta, kur pareiza ir katra dziesma Un neviena doma nav lieka, Jo manā dušā mana doma ir viena. Tāpēc es iekāpju atkal Un atslēdzos. No ārpasaules, ne jau pret flīzi, Jo tas jau būtu bēdīgi. Atgriežu krānu un bēgu, Jo sākumā ūdens ir tik auksts, Ka liekas man met ar ledu. Es pagaidu, tad slīdu zem straumes Un brīnos, ka man vēl nav traumas. Vispār, jums nav ne jausmas, Cik mani slīdējumi ir ekstrēmi, Tiešām, jūs paliktu mēmi. Tik daudz reizes es varēju krist Un galvu atsist. Gan jau kāds arī ir nomiris savā dušā Un ir ticis atrasts uz dupša. Ja tā notiktu ar mani, Ja mani atrastu pliku, Man būtu kauns klausīties kā es kritu. Es tāpat zinu, ka trāpīju uz flīzēm Un turpmāko dzīvi mazgāšos ar drēbēm. Varbūt, lai nenotiktu nekas traks, Man jāizdara kaut kas labs. Piemēram, asinis jānodod Un tad kādu izglābjot, Es nevarēšu sevi vēlāk apkaunot. Varbūt manis dēļ Kādam nevajadzēs veikt amputāciju. Bet visticamāk manas asinis Darbinās viņa erekciju. Pagaidi, ko? Es tiešām tikko kaut ko tādu domāju? Sadzirdu mammu pie durvīm ar toni skarbu: - Klau, es nokavēšu darbu. Es saprotu, ka visu laiku tikai stāvēju kabīnē, Un skaitītājam jau nobraukums kā mašīnai. Es atkliedzu - Tūlīt beigšu, Un ceru, ka skrienot pēc dvieļa nenomiršu. |
| (27.09.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |