 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Milda |
| Paskat, Milda jau atkal pie saimniekiem strādā! Kaut iespēja bija, būt saimniecei pašai Šai zemē, kur kādreiz ar asinīm savām, Par brīvību maksāja pasaulei plašai. Ar ieročiem rokās, pret pārspēka varzām. Viņa piedzima brīva, brīvā zemē, bez jūga. Ar sapņiem tik tāliem, un mērķiem tik cēliem, Ka lepoties varēja katrs tai līdzās. Līdz kāds viņu ņēma ar varu un meliem, Un nelaida vaļā, lai kā viņa lūdzās. Tā nu kalpoja viņa daudzus gadus par grašiem, Vien paslepus dungoja aizliegto himnu Par meitām un dēliem, kas svētībā dzīvo. Līdz asaru biķeri, asarām pilnu, Tā apgāza beidzot un izkļuva brīvē. Mildai saradās draugi, ķešām pārlieku lielām. Ar mūžīgām alkām tās piepildīt beidzot, Lai kļūtu par vagariem viltīgā spēlē, Bet Mildai no gūtā vien mazumu iedot. Tā sakot, priekš pastalām brīvajā zemē. Skatās Milda ar bažām uz sasistu sili... Kā saimniekot viņai, ja viss gandrīz atdots? Kā tagad par sevi un bērniem tai gādāt? Šķiet velti bij' viņai par brīvību sapņots, Jāiet atkal jau Mildai pie saimniekiem strādāt. |
| (12.11.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |