 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Pārdomas |
| No zemes šīs, es domās projām gāju. Caur mūža mežiem, prom no pasaules, Kur labsirdīgs tiek uzskatīts par vāju, Bet viltīgs ļaunums saldus augļus nes. Es eju prom caur cerībām, caur sapņiem, Caur piramīdām, kas uz smiltīm snauž, Caur kviešu veldru mistiskajiem apļiem, Caur visam kam, kas noslēpumus pauž. Vien aizejot līdz pašai zemes malai, Es sapratīšu, kāpēc ceļš tik grūts. Un kāpēc tāda nozīme ir varai, Dēļ kuras cilvēks viens uz otru rūc. |
| (28.11.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |