 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Liepājnieks |
| Viņš pretī vētrai galvu ceļ, Lai sirds no jūras spēku smeļ, Un asara uz vaiga ātri žūst. Bet jūra savus viļņus veļ, Līdz krastā izbeidzas to ceļš, Un dzēšot pēdas, atpakaļ tie plūst. Kad dzīves ceļā spēki zūd, Un nav ne jausmas kur tos gūt, Bet bailes tevi savā gūstā tur. Lai vētra nāk un spēku dod, Tev tikai tā ir jāatrod, Starp jūru un starp debesīm, kaut kur. Ja šķiet, ka balts vairs nav tik balts, Un medus neliekas vairs salds, Pie jūras ej un pajautā, vai tā. Bet ja tev pārāk daudz ir dzelts, Pār jūru plūdīs dusmu šalts, Un nebūs jāžmiedz dūri kabatā. Un tikai te, un tikai tā, Nāks vētra vienmēr palīgā. Tā tikai dos, tā nežēlos nekā. Un nejutīsies parādā Neviens, kurš vētru uzrunā Pie jūras krasta, kaut kur Liepājā. |
| (06.12.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |