 (www.feini.lv) |
| Ķimene : Trešais Tēva Dēls |
| Un tu jūties kā suns, kas klīst tēlainas takas. Bez laika, bez ceļa, kā pasakās senās. Kur vēja rādītājs ceļu tev griež. Un mirkļi bez apstājas tavu likteni spriež. Un tu jūties kā suns, kas padzīts no mājām. No vienām, no otrām. Un tu krīti no kājām**. Bez mitas tik riņķo virs galvas tev zvaigznes. Tik daudz zaudētu sajūtu, sāpju- kā lai visu to aiznes..? Tu gribi to pastāstīt Dievam, bet- kauns. Ja nu viņš smejas, ja nesaprot, kas gan tur jauns..? Un nožēlā gļēvā, ka nespēj vairs riet- Tu ļauj liktenim izlemt- pa kuru ceļu tev iet. Trīc ceļrāži vējā kā veca atbalss. Tu turpini ceļu, lai arī rīklē sen sauss. Tavs solis vairs lēns nav, bet nu jau- gauss. Tu bildini mirkļus, kas tev aizmirsties ļaus. Kā pasakās senās- caur dzīvi iet tēls- tāds nošņurcis suņuks- "tas tēva trešais dēls. " |
| (26.01.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |