 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Pāvilostas mols |
| Jau gadu desmitiem tas viļņus lauž, Un noslēpumus savus neizpauž. Pār jūru slīd, kā bruģis tāls, Šis vecais Pāvilostas mols. Kā mēmais liecinieks, kas visu zin, Tas katru savu stāstu šalkās tin. Un, ja vien kāds to sadzirdēs, Nekad vairs aizmirst nevarēs. Vai atceries, kā šurpu nācām mēs, Kā lējām laimes putu vērpetēs, Kur bākas stars, kā prieka vēsts, Par to, ka kopā būsim mēs. Te atkal jau kāds roku rokā tur, Starp jūru un starp debesīm kaut kur. Un pirmais skūpsts ir vienmēr salds, To nevar izjaukt sāļa šalts. Tas dzīvo senās fotogrāfijās, Un daudzo ļaužu skaistās atmiņās. Lai arī tuvs, bet sens un tāls, Šis vecais Pāvilostas mols. |
| (07.03.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |