| Zied saulīte kā pienene, Ko atver maija rīts.
 Steidz milzu bites medu vākt,
 Un es tām ceļos līdz.
 
 Kad vakars pienāk lēns un maigs,
 Tā ziedlapiņas kļauj.
 Top miera pilns mans klusais nams,
 Kad sapnis sirdi skauj.
 
 Ir saule pati jauna vēl,
 Un jauna viņas nots,
 Ko upe savā ceļā dzied,
 Ko labie ļaudis prot.
 
 Man neredzēt, kā atraisās,
 Kaut īsais mūžiņš lūdz,
 No saules izziedējušās
 Pats pirmais parašūts.
 
 Kā pieneņpūku desantnieks
 Sēj pēcnācējas mums,
 Kā kaujas beigās asins lauks
 Kļūst gaismai mēslojums.
 
 Jo Visums nav vēl izdomāts -
 Tas pletīsies cik spēs,
 Bet vai uz citas planētas
 Mēs atkal būsim mēs?
 |