 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Stiprākās zāles virs zemes |
| Laikmets klāt, man dažreiz liekas, Kad dižais viss sen izdomāts. Kaut cits ar citu gudrie tiekas, Tiem dzīlēs ienirt neļauj prāts. Uzpeld vēsture, zib skati, Un domas sevi atgremo. Pat saule zilgmē tāda pati, Jo troksnis nozog sapņoto. Gaisma sirmo tumsas skauta, Bet sirdi inerce vien dzen. Kvern nāve tur, kur valsts un tauta, Melns vergu koris himnu sten. Pienāk gals bez vārda, glāsta, Un nesaukts ligzdās olas dēj. Par stilu perverso mums stāsta Ar tūkstoš mutēm nodevējs. Piecelties, lai dziedē debess, Ļaut patiesībai krūtīs augt – Nav zāļu stiprāku virs zemes, Kā mīlestību dzīvu saukt. |
| (11.05.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |