 (www.feini.lv) |
| Aleksandrs Leicers : Dioptrija (66 rindiņas) |
| Tavās lūpās Alkans sūcās. Un no mutes dūmu elpas pūtās. Kā refleksi Nervu signāli sūtās. Es ceru, Ka tie nepieļauj kļūdas. Es dzeru, Pārāk bikls būdams. Es redzu, Ka tev ir laimes trūkums. Es mēdzu Tā vienkārši pienākt, lūgdams Uz deju, meitenes, Kuras dzīvē kļūdās. Tās nav jūtas, Bet būtu labi, ja būtu, kas Vairāk nekā kopīgas kustības, Daiļāk nekā standarta laipnības. Smaidā tavā apslēptas skumjas. No tevis nav ne kripatas dumjas. Kā būtu, ja mēs aizmuktu, un ja Neviens mūs vairāk neatrastu, bum - jā! Mēs dzīvotu savā Fantāzijā. Tā ir tīrā mehānika, Ka man ir redze tik slikta, Ka mūžu domāšu, ka esi skaista, Lai ko citi teiktu, lai ko viņi saka. Es zinu, Neesmu īsti saucams par svētu, Bet mūsu strīdu negaisi Jau pārtop vētrās. Tiek plēstas vecās rētas, Dzēstas un radītas jaunas bēdas. Viņa min jau redzētās pēdās. Atkal manā makā trūkst naudas, It kā es neredzētu viņas baudas. Viņai nav rotas, Aprautas rokas, Kā uz delnas Melnas potes. Neesmu jau brīdi valkājis lēcas, Bet pieteicos uz operāciju, Tagad tās lētas. Mani pārņēma trīsas, Apziņa rīstās. Kādu es viņu redzēšu no rīta? Bāls pēc krīta. Dvēsele bīstās, Ka būs cauri lielā mīla, Ka es nespēšu paciest tavu skatu, Mīļā. Roka uz roktura bija, Bet tālāk nekā. Tā arī nespēju ieiet Ārsta kabinetā. Bet šā vai tā, Varbūt pat labi, ka tā, Jo īstā atbilde Ne vienmēr ir veselīgā. Es palieku te, savā ilūzijā. Reportāža - te viss ir kārtībā. Dzīve rit Puslīdz ārprātā. Es neesmu vesels, Bet tu esi visskaistākā. |
| (19.08.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |