Ak Tu, dieniņ, labrīt!
Kādi grēku plūdi bija naktī!
Likās, ka aizskalos,
Ka rītu vairs nesagaidīt.
Arī man tika palāses
Un Tu liedzies:
Vainīgs neesmu es -
Tikai lietus mākonis.
Es tev saules
Vienmēr vēlējis.
Balts kuģīt's uzvelk baltu buru.
Tu lūdz, lai es tā mastu turu -
Pūš ziemelis un gāž gar zemi,
Nu ko lai es ar Tevi daru?...
Ja vien vēlēsies Kristaps,
Tā reiz īstenība taps
Vai varbūt vien kā dzeja
Rotās lapas burtu deja. |