X


Feini!
(www.feini.lv)
Loreta Šperliņa-Priedīte : Vēstule no bēdām.
Zilganā dūmakā ietītas skumjas un bēdas
Skumjas kā gari, kaulaini pirksti, lēni un mokoši apņem man kaklu
Bēdas parauj aiz kājas atpakaļ tumšajā bedrē
Pienācis jaunās, mokošās dienas sākums- ir rīts
Jāpaslēpjas aiz priekpilnās jokdara sejas
Esmu nogurusi no šīm paslēpēm, kas dienu no dienas jāspēlē
Kad palieku viena, izmisums mani pārņem kā tumša, gara ēna
Šī ēna mani biedē tik ļoti, ka gribas aizbēgt, bet tas neizdodas
Īsāk sakot sajūta tāda kā sapnī, kad skrienot bez apstājas klūpi
Dienas vidus, tas ir moku epicentrs
Sēžu stūrī kā pūpēdis, skatos riņķī,
Liekulība, maskas un milzīgs cirks
Nu klāt ir vakars, patiesības mirklis
Noņemu masku un pieeju pie spoguļa
Tagad redzu skumjo, nošļukušo seju, patieso, nevis masku.
(24.09.2016)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu