Jocīgi, ka pārāk bieži
Atrodamies pārmaiņās.
Dzejniekiem šie laiku grieži
Tīri labi patīkas.
Purva rāvā kāja viena,
Otra tuksnesī jau stāv.
Patiesība arī viena –
Vidusceļa vispār nav.
Vienam netīk miera laiki,
Citu biedē mēris, karš.
Laikmets – ilūziju tvaiki,
Buratīno deguns garš.
Leiputrija – stiepjams jēdziens.
Cik gan tālu sniegsies skats?
Un no virsotnēm nāk slēdziens:
Tik, cik cilvēks redzēs pats. |