 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Laternas stāsts |
| Divas liesmas, divas sirdis. Viena, kas pēc otras sauc. Viņas dvēseli vēstule sildīs, Kurā rakstīts, ka draugs šurpu brauc. Ielas malā zem gaišākās laternas, Kāda vientuļa sieviete stāv. Viņa gaida jau vairākus vakarus Savu draugu, kurš atnācis nav. Ielas malā zem gaišākās laternas, Jauni likteņi veidoties sāks. Un vienalga vai ziema, vai vasara, Kaisles skartie šeit satikties nāks. Sirdis naivas, mīlas pilnas. Kārtējais ir dzimis stāsts, Ko šī laterna stāstīs vēl ilgi, Līdz tās gaismā vien klausīsies kāds. |
| (14.10.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |