 (www.feini.lv) |
| Rita Kalniņa : Rakstīju,domāju, stāstīju... |
| Es šķiet par tevi jau rakstīju agrāk kad spēlējos smiltīs un dusmojos par to ka manas kūkas nesanāktu pareizas... Sagatavotiem brīžiem mazliet nevajag būt ideāliem bet atmiņā sasūkušām devām kā antikvārdvēselei- ilgstoši īpašiem sekundes daudzpunktiem drusciņ un atkal.. vēl nedaudz miera vēl bez steigas un tas ir tas garšīgākais laiks kas top tālākā stāstījumā. Šķiet par tevi jau domāju pirms meklēju smaidu tādu kurš atgrieztos nesaucot. Piles kas bēg reizē un nāk kā viļņi neprasot, kaut kā jau žūst tajā caurspīdīgākajā sirds krūšturī un no jauna uzvelkas siltums kurš tver katru sekundes grādu lai nenosaltu ātrāk par vārdu zibšņiem paredzētā vētrā .... un atkal jau gribas saprast vai kailums drīkst būt pliks līdz galam...? Par tevi stāstīju sev, lai būtu citādi... lai savādāk radītu mani pasaulei un pēkšņi apgrieztā un ačgārnā es uz kājām pareizi stāv kādu mirkli šķiet ilgāk,bet sareibusi apmulsusi tomēr paņem bailes rokās un trīc ieraugot pareizo skatījumu tavā teikumā.... Lūdzu pastāsti vēl tik bez beigām tik bez zīmēm tā ačgārni pa burtam saprotamās man zilbēs un tikai man....! |
| (25.10.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |