 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Lāčplēša NEdienas ieskaņa |
| Kam mums vajadzīga valsts, ja nevienam nerūp tās nākotne - bērni? Kāpēc mēs atdodam savus bērnus infantilā dēmona - ekrāna žņaudzošajā tvērienā? Kāpēc atdodam, ja atpakaļ saņemam tikai izmisumu un aizvien pieaugošu sirdsapziņas krīzi? Notiek bērnu masveida nozombēšana un debilizācija. Masu mediju vardarbīgās multenes iedibina ļauno kā normālu, ir perversas un uzspiež šādu dzīvesveidu kā vienīgo un negrozāmo. Notiek karš pret labestību, sirsnību un mīlestībā balstītajām vērtībām. Kāpēc būt gudram, ja piekopjot labo un dzīvojot pēc mīlestības likumiem, sastopamies ar ārdošo pretspēku un ignorējošu, nepārkāpjamu mūri? Uzrakstīju ludziņu bērniem, taču tā izrādās par briesmīgu, drūmu un nopietnu. Es nevainoju ne mazos aktierus ne režisori, man tuvu cilvēku. Es vienkārši raudu, jo saprotu realitāti - to, ko ar mums dara pēc pilnas programmas sātana mašinērija. Nu, jā - viss, kas nav komercija, ir metams ārā, jo daiļrades augstvērtības līmeni mēra pēc tās iespējām pelnīt... Lai gan... Par daiļradi pelnīšanu gan nenosauksi. Izaugusi vesela paaudze cilvēku, kas nespēj izvērtēt šo blāķiem virsū taisīto pļuru. Es nenosodu viņus, kas nezina, kā dzīvot, no pelavām atlasot pāris zelta graudus, lai vēlāk lēnām tos apgūtu nākamās paaudzes. Protams, ka ir vieglāk, lētāk un ātrāk no rietumiem paņemt kādu surogātu, nodevīgi pārtulkojot/nokopējot latviski un pārdot nākamo slepkavu, narkomānu vai izvarotāju auditorijai. Kapteiņi stringubikši, deksteri un vakuumtūbiji amputē bērnību, laupa acu gaismu tiem, kas vienmēr guļ un gulēs, ja mēs nesāksim rīkoties TŪLĪT. |
| (09.11.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |