 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Mīlestības laiks |
| Jau atkal rožu ugunīs, Aiz loga sadeg debesis. Un baudot vīnu sarkano, Mēs runājam par it neko. Bet tavos apskāvienos slēgts, Ne brīdi nejutos sev lēts. Un sajūta šī nepazūd, Ka esam lemti kopā būt. Kad pienāk mīlestības laiks, Un visas šaubas lēni gaist, Tā krūtīs sit, kā vilnis maigs, Ko negribas vairs projām laist. Kad pienāk mīlestības laiks, Un sirdī kaisle dejot sāk. Tas apstājas, kā mirklis skaists, Kur vienmēr viss ir savādāk. Nakts paiet vienā ieelpā, Un dzima laime no nekā. Vien kur šī nakts mūs aizvedīs, Mēs neuzzināsim tik drīz. Kā lietū noskalojies krīts, Pār namu jumtiem klājas rīts. Un rāmā gaismā klusi mirdz, Pie tavām kājām mana sirds. |
| (26.11.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |