 (www.feini.lv) |
| Sintija Balule : Dārzs, kurā vēlos dzīvot. |
| Ir dārzs, es kurā vēlos dzīvot Un smilgām līdzi vējā līgot, Ir lieki teikt, ikvienam jausma Dzimst mūsos kā ik rīta ausma. Kā akmens dārzā uzzied sāts, Ko rada daudzkrāsainais prāts. Šī ūdens veldze, ko es smeļu, Caur māla drumslām līdzi veļu. Kā pierast var pie tā, ka prieku No dobes izrauj to kā lieku. Un tikai usnes mēslo, lolo, Tām gadu ilgu mūžu solot. Ir dārzs, kur iespējams nav dzīvot Kur grūti tiešām augt un nevar lidot. Ir tikai nātru aizaugusi pļava, Kas mūžu maļ aiz katra mūsu gada. Ir piemēslots viss dārzs un zeme, Ko pacietīgi saimnieks velē. Kā pateicības lāsts dūc bites ziedos, Jo varbūt tām kāds kādreiz arī piedos. Ir dārzs, es kurā vēlos dzīvot Ar taureņiem un bitēm lidot, Un būt par mazu dadža kamolīti, Par tīru linu diegu atspolīti.... |
| (12.12.2016) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |