| Rīta svaigums, Tev uzpūtis savu elpu,
 Skropstās ieķēries rasas piliens
 lēni, lēni piepilda telpu...
 
 pietiks,
 laikam, jau rīts mani sauc...
 laiks mosties no sapņa
 un strādāt
 daudz...
 bet apziņas dzīlēs
 kāda pelēka ēna
 neatlaidīgi sauc....
 
 kā nosargāt rīta svaigumu
 dienas garajās stundās,
 līdz vakara krēslai klusajai
 to
 lāsi noturēt saujās?
 Mīlas karstajā elpā
 ziedi pamazām vīst.
 Rīta dzimšanas
 stunda
 ir mirklis pavisam īss.
 |