X


Feini!
(www.feini.lv)
Aigars Elss : Mans laiks
Es pārtieku no saulesstariem un mēnesgaismas. No ūdens čalām un nakts skaņām. Mani apņem gadalaiki, augļu sārtums un sniega baltums. Rudzu lauks mani apņem ar abām rokām. Es varu apgulties zālē un nekas man nenotiks. Es varu visu nakti pavadīt meža sūnu spilvenā un neviens zvērs mani neaiztiks. Mīlestībai ir miera rokas. Jūtu - jāpārtiek no lielām lietām. Jūtu kā mēness mani dziedē un saule piešķir spēku. Jūtu cik jūtas ir lielas un jūtu, ka mani beidzot var droši laist pasaulē. Un tad es eju kā balts kuģis jūrā, piepildīts ar pašu svarīgāko. Es jūtu kur ir ziemeļi un kur dienvidi, kur apmaldīšanās briesmas, un kur mājas. Visdziļākajos sniegputeņos un visbargākajā salā salstu vismazāk. Mostos, par spīti, tieši pusnaktīs, un jūtos arvien labāk. Vislaimīgākais esmu kad plosās negaisi, liesmo zibeņi un upes iziet no krastiem. Kad starp telefoniem lec visaugstākās dzirksteles un skrien visstiprākās strāvas – esmu runājis pa īstam. Jājūt, jājūt. Varbūt pasaule nav tik daudz jāmēra, jāapraksta vai jāskrien tai apkārt, cik vienkārši jājūt? Varbūt tai ir kas svarīgs sakāms, un kamēr mēru, skaitu, dalu un atņemu, neko nedzirdu?
(13.08.2017)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu