 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Es ticu |
| Es ticu mīlestībai, liktenim un Dievam. Es ticu vārdiem, kuri nepateikti vēl. Es ticu meksikānim, nēģerim vai krievam, Ja vien tam acīs silta labesība kvēl. Es ticu dvēselei, kas ieslodzīta miesā. Ne miesa beigās, ievārīto putru strēbs. Jo ticu es, ka visu augstākajā tiesā, Neviens pat nieka, ļaunu domu nenoslēps. Es ticu mūzikai, jo Mūza nespēj melot. Un arī vējiem, kuri katru noti nes. Es ticu mātei, kura bērnam labu vēlot, To gaidīdama, atsakās no pudeles. Es ticu mediķim, es ticu policistam. Un ticu tam, ka atkal atnāks jaunais gads. Ja vien man nemelos, es ticēšu it visam, Bet savu izpletni es salocīšu pats. |
| (14.06.2018) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |