 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Pat muļķim skaidrs |
| Pat muļķim skaidrs kā diena, Ka Ceļotāju iela šeit ir vismaz viena. Tur, nākot no dzelzceļa, kapos slīd ēnas. Ja ejat taisni pēc kartes mūžsenas, Netraucē tramvaju dunošās šautras. Kam pastaigas īsas, kam lepnas vai kautras, Aptiekas iela no priekšas jums māj, Par ārstēšanos neviļus prāts padomā. Ai, vietas skumjās, cik daudz tās zina, Neviens no ekrāngalvām ko nesveicina. Mēms un noburts klusums, pauris aiz paura. Kaut ko paši ņurd, ka sūdīga aura. Patvērumu vajag, kaut pie dzīvas sirds – Tur, kur vietā vajadzīgā viss atrodas un ir. Ziedam zemi vajag, kas audzētāja prieks, Un zieds tad mūžīgs kļūst, ne salā pumpurs lieks. Es īstenībā neceļoju, saku – kultūršoks. Pret migrējošām grupām vārti ciet un bloks. Bet, kā lai nomāc ceļošanas badu? Lūk, tāpēc savu pasauli es radu. Lai mazu un dumju to ieskatīt vai saukt, Ar varu tā neliek trimdā man braukt. Ne svētam ne maitai tikt projām no sevis – Katram mūžs jādzīvo, cik dieviņš devis. |
| (29.08.2018) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |