 (www.feini.lv) |
| arpa : atvasara |
| ir šodien klusa vientulības diena kad mūsu eņģeļi ar gulbjiem aizlido un četras debess puses četras kailas sienas ar melniem spārnu galiem zeltā ieglezno ar trauslām domām, cerībām un ilgām ar sapņiem krāsainiem un melnbaltiem ar prieka mirkļiem, naktīm bezgalīgi ilgām ar sniega miglā tītiem saulrietiem kad esi viens - bez eņģeļiem un sapņiem un plēni klusumā kā kailas sveces dakts nāc, ēnu gaismā gleznosim mēs skumjas tik viegli smeldzīgas kā atvasaras nakts --- tas tā kā savādi kā tagad gājputni aizlido kā lapas nepareizi krīt vēji virpuļo tas tā kā savādi kā tagad sali nāk it kā parasti bet pavisam savādāk tas tā kā savādi kā tagad skaties tu kā uz sapni, ko pamodies neatceries bez kura ziemu es nepārcietīšu --- es jau nezinu man tikai tā liekas ka krītošas zvaigznes nekad nesatiekas ka viņas tālas un svešas es jau nezinu kāpēc viņas jau sešas un divpadsmit un vēl kaut kā vairāk manas krītošas zvaigznes vienotrai svešas es jau nezinu varbūt tikai tā liekas krītot tās mirst jo kādam ir liekas tev un man un vēl kaut kam vairāk zib krītoši sapņi debesīs kad naktīs gājputni ziemu klaigā |
| (20.10.2018) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |