 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Es iešu tēva pēdās |
| Visa zeme man pie kājām, Tā vien aicina un sauc Mani, doties prom no mājām, Tur kur zelta podu daudz. Bet es iešu tēva pēdās, Arklu dzīšu līdumā. Cīruļi man dziesmu dziedās, Pašā rīta agrumā. Vienam patīk krāt un taupīt. Taupīt, un tad atkal krāt. Citam tikai priekus baudīt, Līdz jau vecumdienas klāt. Bet es iešu tēva pēdās, Sēšu rudzus tīrumā. Zem akmeņa likšu bēdas, Kas nāks manā sētiņā. Lai jau tiek tie zelta podi, Tiem, kas podus godā ceļ. Tiem, pēc kuriem kaut vai plūdi, Būs vēl kādam jāizsmeļ. Bet es iešu tēva pēdās, Tīklu vilkšu jūriņā. Gan jau vāravas man gādās, Pilnu laivu sudraba. |
| (22.12.2018) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |