Es iekritu pieneņu pļavā
Un pēkšņi sajutos dzīvs,
Uz sava vaiga bālā,
Kad sajutu asaras trīs
Tās ritēja lēnām un smagi,
Kā ķēdēs iejūgti kāpuri
Garām nāsīm, pāri lūpām
Projām, uz leju
Seja jau kļuvusi sārta
Vaigos jūtama sāls
Šņuksti caur degunu laužas
Mute grib siekalas spļaut
Ilgi jo ilgi es lūdzos,
Asaras - laižiet jel mani,
Man jāsteidz pienenes pļaut. |