Ieveļos gultā, sega pār galvu
Ar seju spilvenā, es klusītēm raudu
Kamols kaklā, sirds dauzās kā dzīta
Būs vēl viena nakts, bez tevis aizvadīta
Asaras līst, tās nedomā rimt
Veltīgi pūlos es miegā grimt
Bet ja nu tomēr, man izdodas tas
Tad atnāk lai sapnis, bet tajā - tu.
Man lemts ir iemigt, un redzu tad es,
Kā basa tu skrien pa lauku ar zemenēm,
Visapkārt smaržo, dūc kamenes.
Tev galvā vainags, no magonēm.
Es tevi saucu, tu neatsaucies,
Es tevi redzu, bet tu mani - nē. |