Laukā stāvot, Tu kļūsti auksts.
Tava nejūtība arī mani saldē,
Kad Tavas lūpas manas nemeklē,
Bet tikai cigaretes galu zelē.
Mana sirds krūtīs satraukta runā,
Bet Tu no tā nedzirdi it neko-
Kas ir un paliek aiz nepateiktā? -
Tu nezini, vien redzi to, to, to
Kā balti dūmi gaisā projām aizlido
Un, pašam nemanot,
Mūsu mīlestību nomelno.
Acis, skatiens nekad nemelo. |