 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Dīvainā pilsētā |
| Viņš nokļuva dīvainā pilsētā, Kur nami ar aizslēgtām durvīm. Tās visas kā noburtas dvēseles, Kā neizbrienami purvi. Viņš nespēja ticēt, ka slēgtas tās, Un nespēja ticēt, ka vaļā. Tam kliedzienā šķobījās spogulis Un ņirdza: “Vari vēl skaļāk?” Caur ādu kā strāva plūst dzīvība, Bet aklumam trūkst loka plašā, Kas atvērtos viņā kā brīvība Ar domu – svešums sēž pašā. Viņš saprast grib visu, kas nezināms, Šai sekundē mūžības priekšā. Kad ārā kā cietums zib pasaule, Sirds ziedos atraisās iekšā. Ir īstums balts ceļš starp šīm dzīvēm viss, Ne maldi par vēzi, kas šūnās. Pat slimam un nelietim brīdi prieks ris, Pār galvu krītot kā dūnas. |
| (15.06.2021) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |