 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Gadu tāles atklāja man taku |
| Gadu tāles atklāja man taku, Kuru vienam šodien nākas iet. Skumjās pateikts viss, ko nepasaku, Kad pēc mīlas ilgojos mazliet. Taisnība, ka taka katram sava, Un vien retās līdztekus grib plūst. Divu ziedu vienādu nav pļavā, Kurai pāri vējš nu ņemas pūst. Lido putekšņi uz kādu sirdi – Mazākais, ko otram spēju nest. Atplaukstot tā teiks man: “Vai tu dzirdi? Vējam vientuļos tīk kopā vest.” Strautā spoguļojas divas sejas – Viena īsta, otra tikai māns. Izbeigsies reiz apmātībai dejas, Ledus salūzīs kā ēna plāns? Takas aizaugs nātrēm, paliks salas – Uzkalni, kur slejas pilsdrupas. Gaudu dzejoļiem vēl neredz gala – Dzejots vēl ir maz, pavisam maz. Izpļaut varu es vēl taku tīru, Cauri biezokņiem kad manī nāc. Daudz ir krietnu sievu, daudz ir vīru, Kuru sirdsapziņai ļaujas prāts. Gadu tāles atklāt alkst man takas, Kuras vienam šodien neizbrist. Smiekli pateiks to, ko nepasaku, Kad no mīlas dzimt un mīlā dzist. |
| (22.02.2022) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |