es esmu
un ar to pietiek
es esmu kļavas zieds
brīdī kad zem kļavas
kā bite ar stropu vienotībā
sanu
es esmu dzidravots
zem kļavas pavēnī vējojošs
un spāre, kura spēlējas virs urgas
kas kā zemes dzīvības dzīsla
izverd virs zemes un veldzē
kristālus tajā
ai, cik sāļi tie tev uz mēles kūst
un sāls jūras ar Kosmosa peļķēm
viss vienotā okeānā saplūst
es cauraugu duļķēm cauri
Lotosa zieds, virs ūdens horizonta
pumpurs un virs tā
tauriņa kūniņa karājas pavedienā
manu acu augstumā
es esmu Viss no tā, ko redzu,
esmu tā, kas redz un vienlaikus
tā kuras vēl nav
esmu patvērusies pati sevī
Visuma visdziļākajā viducī
kā saules zieda putekšņos
un sēklās, kuras audzēs reiz
jaunas manis versijas
Es vēl tikai būšu
(c) 4.07.2024 |