Zils naktstauriņš uz mana loga rūts.
Zils. Laikam jau mīlestības pilns.
Cik gan ilgi nav naktī laukā būts,
Kur svaiga gaisa pārpilna krūts?
Man liekas- es smoku.
Varbūt jāatver logu.
Jāielaiž to.
Iedomāto.
Samta spārnu vēdas.
Lido, lido, lido!
Svaiga gaisa vēsmas.
Elpo, elpo, elpo!
Viskailākie sapņi
Pieder man.
Vai man tik tā liekas?
Tā labāk skan.
Un tomēr tā nav.
Tas tiešām ir īsts.
Tam vārds ir dots-
Zilais morfīds. |