Tiem, kuriem pastāv vien ķermenis fiziskais,
Dedzināms stigmās šķiet cilvēkbērns šiziskais.
Normāli ārstējam aknas un zobus,
Tajā, ko neredzam, atstājot robus.
Sajūkam skolās starp mācībām sašķeltām –
Zinībai īstajai sevi vairs neveltām.
Dvēseli atraisīt izdevies Garam –
Dzīvo ja nīstam, tad nāvē iet varam.
Ziedi plaukst zemei, kad Gars nospiež podziņu,
Rudenī arī tev dāvājot odziņu.
Dzīvību sajūti, saklausi sirdi –
Gars tevī runā, un tu Viņu dzirdi.
Acīm kā zvaigznēm tu pasauli skatīsi,
Būsi kā Brīnums un brīnīties pratīsi.
Dārgais, kas nosargāts, ziemā dos sniegu,
Saglabās saulstarus bērniem par prieku! |