 (www.feini.lv) |
| : Es nedzeru pie stūr'es... |
| Gribēju ieēst konservus, bet braucot pāri krustojumam, kamēr bardačokā taustījos pēc salvetēm, biju jau iebraucis avīžu kioskā. Tur salvetes stāvēja man tieši pa rokai. Biju iedzēris zāles, tāpēc iedomājos, ka esmu persona, kas regulē ceļu satiksmi un pilnvarota to darīt. Izbāzu roku pa logu ar nolūku pārbaudīt, no kuras puses pūš vējš. Bet ceļu policists nodomāja, ka rādu viņam trešo pirkstu. Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man šķiet, ka avārijas brīdī manī bija iemiesojies vells. Nopirku skapi: atzīmējām. Vedu mājās. Nezinu īsti, kā, bet tagad skapis stāv kaimiņa Igora kūtī, bet man mājā ir svešas klavieres. Pirms braukšanas kopā ar draugiem Arčas garāžā izdzērām tikai 700gr augļu sulas, 2l limonādes un 1,5l minerālūdens (visi kopa, nevis es viens pats). Man neviens neteica, ka iebraukšu bedrē. Kad to uzzināju, tad jau biju 2 reiz sasitis galvu. Gribēju novilkt žaketi, bet aizmirsu atsprādzēt drošības jostu. Josta mani sasēja un nelaida vaļā. Nācās neapstājoties braukt līdz Līvāniem, kur man beidzās benzīns un es lēnām apgāzu govi. Neskatoties uz to, ka šo paskaidrojumu raksta mana sieva, un es cenšos diktēt, kā arī neskatoties uz to, ka manas asinīs nav konstatētas nevienas skaidras promiles asiņu, es lūdzu mani palaist mājas, jo es taču biju piesprādzējies un pa mobilo arī nerunāju... Braucot mašīnā es tā smējos, ka aizmirsu, ka esmu pie stūres. Domāju, ka stūrē Valdis. Viņu būtu jāsauc pie atbildības. Braucu ar auto alkohola reibuma, jo biju pārāk iereibis, lai varētu iet kājām. Uzsāku braukt pie sarkanās gaismas, jo uzskatu, ka esmu pārāk cienījams cilvēks, lai kaut kāds luksofors varētu atļauties man noteikt, ko darīt un ko ne! Alkometrs meloja, un pēc policista acīm varēja redzēt, ka viņi ir uz vienu roku. 15.11.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |