 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Pusmeli |
| Ja es mācētu gleznot tad tā būtu tu - Es sāktu no acīm un neapstātu. Vai smejies vai raudi, es nedēļu Ne ēstu ne dzertu, bet gleznotu! Šai gleznā es neglīti melotu, Jo nākotni tajā tur iekārtu. Es krāsas tik daudz tajā sasviestu, nu tik daudz, cik bija tur savlaiku. Ja mācētu dzejot, es dziedātu Par vētru, par jūru, par pirātu, Kam dvēseles vietā ir akmeņi, Par sauli, kas visu to kausētu. Tad reizēm pie gleznas es stāvētu Un klusībā meldiņu pievilktu. Pa mānītai asarai nobirtu, Tad klusībā pasmietos, aizietu. Ja visu es tā arī darītu, Tad nelaimi ātri vien sasteigtu, Jo mānīgos vārtiņus atvērtu Un tumšajā karietē aiztrauktu. Un visam tam morāle lūk kāda: Ja būtu tad būtu, bet nebūtu. 14.09.01 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |