 (www.feini.lv) |
| Inese A.F.L. : Ticība |
| Sāpes nevaram izteikt mēs skaitļos, Sāpēm nav mērvienības. Sāpes kaut sīkas, no tām ļoti baidos, Sāpēs parādās mana mazdūšība. Fiziskas sāpes ir gatavās mokas, Prāts tad apjūk un nolaižas rokas. Dvēseles sāpes, kad bezspēkā raudu, Lūgšanās meklēju Dieva roku. Kā slīcējs pie katra salmiņa tveru, Asaras slauku un Bībeli veru. Mācos un mācos, bet atkal tā sanāk,- Sāpēs mums Dievam tuvoties vieglāk. Laimē es paļaujos uz saviem spēkiem, Mēģinu izbēgt no nejaušiem grēkiem, Svētības mēģinu izlūgties klusi, Dieva labvēlību pavilkt uz savējo pusi. Pateiktie sanāk jau retāku reizi. Ko tad nu brīnies, ja atkal ir greizi? Dvēseles sāpēs, kad asaras slauku, Dievs beidzot mani var lietot kā trauku. Sāpes nevaram izteikt mēs skaitļos, Sāpēm šai dzīvē nav mērvienību. Dievs glabā asaras zelta traukos, Sāpēs Viņš trenē mums izturību. Savas sāpes izsakot dzejā, Atklāti smejos es sātanam sejā. Zinu, ka var mani piemeklēt mokas, Bet Dieva vadībā vieglāk man sokas. Ticīgiem visas lietas nāk par labu, Pat ja Dievs mīlot sadod pa nagiem. Ticībā maina Viņš manu spītīgo dabu. Veltīgi uz mani cer tas ar ragiem... |
| (03.04.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |