 (www.feini.lv) |
| venija : Bet... Jūs... |
| Pamēģiniet dienā aizvērt acis. Aizvērt un nevērt vaļā. Nu, tā kā pirms gulētiešanas... būt nomodā, bet negulēt.... būt nomodā, bet neredzēt... Gaisma, trokšņi, balsis, skaņas... viss tā vien vilina kaut tikai pavērt plakstiņu... Bet neveriet! Jūs grib apmānīt... Ziņkārība lien pa visām vietām ārā. Pa skropstu galiņiem, caur plakstiņiem... viss acs baltums pilns ar ziņkārību. Kā vēlās naktīs gribas acis turēt vaļā, ielikt sērkociņus acīs, tā tagad gribas aizspiest , aizlīmēt, aizkniedēt. Sērkociņi pamazām gūst pārsvaru.... Bet neļaujiet... Jums grib nozagt mirkli... Ir taču tik labi, kad aizver acis... var ļauties trokšņiem, sarunām, gaismu spēlēm un pašām tajās nepiedalīties... izveidot savu ainu, savu izrādi ar dekorācijām, gaismām, horeogrāfiju... mirklīti atpūsties no visa... Bet tikai nelaidiet ziņkārību ārā... Jūs būsit zaudētājs... Neviens jau nekad neiztur... vienmēr kādam kaut kas ir pārāk svarīgs, kaut kas ir jāredz, kaut kas ir jādara, kaut kas, kaut kas... Ziņkārība uzvar! Bravo! Aplausi uzvarētājam! Ar Dievu atelpa dienas vidū, paliec sveika iedomu pasaule, kad apkārt visi dzīvo... un tu jau arī dzīvo... dzīvoji vēl labāk kā citi... tikai tās acis, tie nepaklausīgie plakstiņi... varbūt ir vērts mēģināt vēlreiz... vēlreiz noķert to brīdi un aizlīmēt acis ar superlīmi un aptīt vēl ar izolācijas lentu.... jūs domājiet, ka tas nav tā vērts....? Bet nesakiet, ka es jūs nebrīdināju.... Jūs zinājāt... |
| (03.04.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |