 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Miglā klāts |
| Maza nelietība man lika pārdomāt Par visu pārāko un varbūt pelēko, Bet vai es zināju, ka spējas samīļot Var būt tik spēcīgas, ja jūti savējo. Man meklēt vidējo kā gribas negribas, Jo skrienot pavardā, gūst vairāk dzirksteles. Man salauzt pretējo bez ziņas neziņas Daudz vairāk sagribas, kad mirdzu debesīs. Es zinu - pārtraucot man dzīve mainīsies - Es gribu neskumstot, bet diez vai paveiksies. Es prasu debesīm, vai tās man palīdzēs, Bet tās man atbildē - ja skriesi, gāzīsies. Man zaudēt negribas, bet arī pūlējot Var mazliet paklupties un, jūtu, zaudējot Var aizskriet tālumā, no jūras bēguma, Bet vai tas palīdzēs? Nē drīzāk tukšumā. Un tā kā neziņā es dodos tukšumā, Tad vēlme miglainā būs mana īpašā, Tad saukšu tevi es pie visa svētākā - Lai labāk saki man, ka nebūs it nekā. 08.02.02 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |