Viņi smaida, viņi gaida,
Meklē upurus un dod
Naivas cerības, kas valda,
Cerot naudu iemantot.
Acīs ugunis, kas baida,
Solot lielu laimi dot,
Sirdīs tikai sava laime,
Kaut gan paši melos smok.
Nesniedzamās laimes salas
Laiž kā pīles nesarkstot,
Vēlas tikt pie vieglas naudas,
Var būt dos to iemantot.
Prāts man arī brīžiem mulsis,
Tomēr saka - nejoko,
Reiz pa reizei prātam klausot,
Nolemju es - nost ar TO.
Dilemma ir pati tāda -
Šaubas vienmēr paliekot...
Tomēr pirmo reizi mūžā
Ļauju vaļu nojausmai.
KRĀPŠANA MUMS ŠODIEN VALDA,
KOMERCIJA VISUR SALDA -
PARAZĪTI JAKĀS SKAISTĀS
MENEDÝERU VĀRDOS LAISTĀS.
11.02.02 |