Es šodien saliku pasauli
Ar visu to ko tu neredzi:
Lai atspīd tad saules stari
Pret mākoņiem un lēto taru.
Es šodien jūtos maziņš
Kā burbuļvalstis knariņš,
Kas nemanīts un necils,
Man šobrīd vajag tā.
Visapkārt tumši stāvi
Kā sapnī nereāli,
Bet tai pat laikā dzīvi,
Pat, liekas, reizēm brīvi.
Un atkal es spēlēju šahu
Ar figūrām ko apkārt radu
Un piedodu dzīvei sparu
Ar to ka es sāpīgi jūtu.
Ir laikam vēl cilvēki tādi,
Kas sāpot vēl baudu jūt,
Bez sāpēm mēs nebūtu dzīvi,
Bez sāpēm vēl viss ņemtu brukt.
Bet burbuļvalstī no sāpēm
Burbuļu cilvēki mūk -
Tiem burbuļu dzīve tā patīk,
Ka neredz kā burbuļi zūd.
16.03.02 |