Tu skaties uz mani un smaidi,
Bez vārdiem, tāpat katru dien,
Jo runājot savādāk sitas
Pat savādā, mīlīgā sirds.
Tu skaties uz mani un smaidi,
Bez vārdiem ir labāk – tā šķiet?
Vai piekrītu klusējot mulsi,
Lai neliktu projām tev iet?
Tu skaties uz mani un smaidi,
Nē, meli tie – vārdi mums ir,
Lai pateiktu to, kas tik pēkšņi
Par otru vien domāt nu liek.
Tu skaties uz mani un smaidi,
Neko vairāk nevajag man,
Jo skatiens tavs atzīstas – mīlu,
Bet smaids tavs man atbildēt liek. |