Kā var kļūdīties tik stipri,
Dzīvojot ar pārliecību;
Izdarīts ne tas un tevi
Padara par neveiksmīgu.
Labi, ka tas viss uz brīdi,
Tomēr kā tas nepatīkas -
Nākas pārtraukt jūsmu dzīri,
Dažas lietas pārvērtējas.
Smagu sirdi, acis gurdi
Nezin vietas pakārties kur,
Vispār lieli maldu murdi
Savelk rokas tā ka dur.
Klejojot pa ielām melnām
Visi manī atskatās;
Jūtu plūsmas manī plūstam
Laikam nedaudz pašļakstās.
Saules zemi stulbums plēsis,
Karājos starp pusmastiem.
Atkal divus krastus radis,
Nezinu, pie kura tiekt.
Bezcerīgi domu graudi
Klejo kā vien pagadās.
Visu un uzreiz vēl baudīt -
Tas tik viegli nedodās.
Zaudēt spēju mīlēt ir daudz šausmīgāk nekā zaudēt dzīvību...
03.04.02 |