 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Ambīļi |
| Tie vienmēr nāk ar nepareiziem smaidiem Un runā vienu, runā citu, dara citu. Ik rītu sāk ar divkosīgiem vārdiem Un gaida pamatīgu, tādu pašu blefu. Tie pretī skrien ar viltus zobu balto rindu - Tie smaidīt negrib, tomēr dara tā. Un saņem pretī tādu pašu melu piku, Tie saprot - meli, tomēr patīk, jā! Šīs būtnes barojas ar baltiem tārpiem - Ar to, ko sabiedrībai ārā mest. Ar ambīlības bojātajiem audiem, Ar meliem un vēl liekulību nes. Tiem nespēja būt tādiem tā kā gribas, Tad padodas un liekulību nes, Un tikai tev aiz muguras tie spļaudās, Nu negribētu tāds nekad būt es... 24.04.02 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |