 (www.feini.lv) |
| Danī : Ēnas |
| Reiz tumšā istabā Pelēks cilvēks sēdēja, Vientuļas un tumšas, To četras sienas ieskāva – Kā mēmi tumsas sargi viņā lūrēja. Kaut arī ārā saule spīdēja, Istabā tik ēnas klīda - Kā tumši murgu rēgi apkārt cilvēkam tās staigāja Un prātā tumšas domas dzenāja. Lai kurp tas ietu, lai kurp tas skrietu, Pakaļ tikai ēnas gāja Un prātā tumšas domas krāja... /Šis dzejolis NAV par pašnāvību.../ |
| (22.04.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |