Zaļi mati, skaista seja,
Līdzi rati, ejam dejā,
Tizlojamies, tauta smēja –
Vispār laipni aicināti!
Foršais humors, labā skuķe,
Galvā tumors, kas par muļķi,
Pasmaidīsim, sagaidīsim –
Īsti astoņpadsmit šādi.
Kāds man prieks, ka redzu tautu!
Kāds tai prieks, ka redz tā mani!
„Satais’ smaidu nesarautu!”
Bet tai savi karavāni.
Kāds gan brīnums - ieradums jau,
Ka kā kreisā neiederos.
Bet tiem papīrs, teātris ļauj,
Mākslīgs smaidiņš telpietvaros. |