 (www.feini.lv) |
| Endželīc : Attiecības |
| Tu nostājies man pretī Un teici- redzi, tur ir saule Es tev to dāvinu Un es pieņēmu sauli Pieņēmu tevi Savā tukšajā vietā Un tu mani- savā Tā mēs sākām- Divi svešinieki- Labāki nekā tukšums Tu man parādīji Rīgu no augšas Un teici, ka esmu pacēlusi Tevi spārnos Es noticēju, ka tavās rokās ir visdrošāk Un domāju- ar laiku būs labi Ar laiku būs skaisti Tā kā es to vēlos Tā kā visi saka-Tu mākot Rakstīt dzeju Būt kopā Mīlēt Visas, tikai ne mani Visi saka- no sākuma ir skaisti Mūsu sākums bija īss Tu nerakstīji man dzejoļus Un nenovēlēji ar labunakti Es samierinājos Lai jau- neesmu tāda Kurai rakstītu katru vakaru Neesmu pasaku tēls Neesmu eņģelis Beidzot Tu to saprati Tu teici, es cerot par daudz Ar šiem vārdiem tu salauzi mani Salauzi ilūziju Es pat necerēju ne uz ko Sapratu, ka nav vērts Bija pietiekami daudz laimes Paldies Tev par to Tagad ir pilnīga Ignorācija Un laikam jau mums jāatkāpjas Vienam no otra tukšuma teritorijas Lai agrāk vai vēlāk sagaidītu jūtas Dabīgi, nevis mākslīgi radītas Beigas vai turpinājums Ir klusumā tīts Tad jau redzēs |
| (24.04.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |