Tu atkal atnāci pie manis šonakt
Kā toreiz Jāņos, saņēmi manas rokas
Un tās beidz trīcēt
Pat elpot palika vieglāk
Tu saņēmi mani aiz rokas
Lai nepaklūpu
Pārvedi mani pāri visiem ērkšķiem
Un aizbiedēji prom histēriju
Es skatījos Tavā skaistajā sejā kā brīnumā
Klausījos Tavos smieklos
Un nespēju noticēt, ka drīkstu pieskarties
Kaut kam tik skaistam kā Tu
Ja es varētu Tev pateikt visu
Es atzītos, ka man pietrūkst Tavas rokas
Kas atšķetinātu manus samezglotos nervu kamolus
Un smaida, kas aizbaidītu prom histēriju
Un beidzot atzītos sev
Ka droši vien aizvien vēl mīlu Tevi
Tici vai nē, es vienmēr esmu... |