 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Vakars |
| Šis skumjais brīdis nu ir klāt, Viņš, bērnu lenkts sēž slimnīcā. Tam būtu it kā jādrūmo, Bet kaut kā negribas, par ko? Tam bērni dzīvi iekārto Tik brīnišķīgi, sadzīvo. Ir saticība, nākotne Tiem dzīvē tālu stādīta. Viņš var bez rūpēm aiziet prom, Ko varējis, to sniedzis un Var apmierināts pateikt to, Ka tomēr skaisti nodzīvots. Bet blakus mājā, treptelpā Guļ kādreizējais Vienalga, Tam sirds nu stājās nespējā Tas visu dzīvi pārauga. Un asaras tam rūgti birst, Kad redz, aiz viņa ceļi irst, Nu ko aiz sevis atstājis? Tik nelaimes un aizgājis. Un viens iet lielā sirdsmierā, Bet otrs skumju panikā, Kur kuram tālāk ceļi ved, To spriež lai cits, kurš augšā sēd. Ir dzīve vienos kontrastos, Kur baltais būs, tur melnais, Un laikam vienmēr cīniņos Šī dzīve arī paies. 18.08.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |